Tētis šodien uz manu tekstu par to, ka mans kompītis galīgi nestrādā un, ja es nopirkšu jaunu no tās naudas, kas manā atvilknē, un nedabūšu Liepājā darbu, tad man nebūs, nākamajā mācību gadā, ko ēst, atbildēja: "Nav ko ēst". Nu es jau sen zināju, ka tā kā būtu laiks atmest šo nelāgo ieradumu. :D


bet vispār man besīīī. viss. un nafig Danielam bija jābūt baznīcā [nē, nu it kā jau labi, ka cilvēks iet uz baznīcu, bet varētu vismaz mani likt mierā]? es pati varu sevi pavadīt uz mājām, un tas tiešām nav smieklīgi, ka es ļoti, ļoti gribu braukt atpakaļ uz valsti, kurā cilvēkiem nav, kur strādāt, un kura ir uz bankrota robežas.