| objektīvisms 2 |
[May. 27th, 2008|12:41 am] |
kamēr es atceros, jo man noteikti drīzumā nebūs laika pie tā atkal pieķerties, pāris piezīmes par objektīvisma aspektiem, kuros Renda ir visradikālākā (ņemti no dažādām esejām)
viņa stingri iestājas pret jebkādiem sabiedriskajiem projektiem, it īpaši tādām lietām kā pieminekļi. viņa skaidro, ka tie tiek celti, jo valdība ir "garīgie parazīti", kas vēlas prestižu. ēģiptiešu piramīdas un Kolizejs viņai ir piemēri indivīda tiesību pārkāpšanai, piespiežot cilvēkus upurēties kolektīvam mērķim. līdzīgi kā Hērodotam, ja es nejaucu, piramīdu (un pieminekļu vispār) trūkums ir to bezjēdzīgums
nodokļi viņasprāt ir izspiešana, un tiem būtu jābūt brīvprātīgiem. tas nav tik traki, kā varētu pirmajā brīdī iedomāties, jo viņa piedāvā piemēru (ar uzsvaru, ka tas ir tikai piemērs) situācijai, kurā ekonomiski aktīvie cilvēki būtu ieinteresēti maksāt šos nodokļus. šis piemērs ir, ka līgumi varētu būt juridiski saistoši tikai tad, ja tie tiktu apdrošināti pie valsts par zināmu procentu no iesaistītajām finansēm. savukārt policiju un armiju apmaksātu tie, kas to varētu atļauties, bet no tā iegūtu arī tie, kas nebūtu neko ieguldījuši. varētu padomāt, ka saskaņā ar objektīvismu tas būtu negodīgi, bet Renda saka, ka nē, jo tas neietekmētu maksātājus, un piedāvā analoģiju ar ļaušanu aizņemt nepārdotās vietas vilcienā tiem, kas nevar atļauties par tām samaksāt. kopumā tas jautājums apzināti tiek atstāts atvērts, un viņa saka, ka tas esot jārisina likuma filosofijā, un priekšnosacījums ieviešanai tāpat esot pilnībā brīva sabiedrība, kādas šobrīd (sešdesmitie gadi) nepastāvot
esot pret sabiedriskajiem projektiem, viņa pilnībā ir arī pret subsīdijām mākslai vai zinātnei. piemēram, tāds LHC, ko ceļ par nodokļu maksātāju naudu, viņasprāt būtu ētiska monstrozitāte. no sava laika viņai konkrēti nepatīk kosmosa izpēte (space exploration, lidošana kosmoskuģos), jo tā neko nedodot, un zinātnei esot jābūt privātajā sfērā. tas ir tipisks libertariānisms, un vispār visam esot jābūt laissez faire un kapitālisma ziņā, izņemot tiesiskuma un drošības uzturēšanu, kas ir valdības pienākums. piemēram, nebūtu pilnīgi nekādu valsts pabalstu, un labadarība būtu pilnībā brīvprātīga. no tā izriet, ka, teiksim, tie, kas nevar atļauties ārstēties, bet ir slimi, ir paši vainīgi
runājot par armijām, visām brīvajām valstīm esot tiesības gāzt tirāniskas valdības, kas pārkāpj savu pavalstnieku cilvēktiesības, taču tām nav tiesības pašām pārkāpt šo vai savu pilsoņu tiesības. citā vietā viņa gan saka, ka nācijām, valdībām un citām cilvēku grupām pašām principā nevarot būt tiesības, un tādas esot tikai indivīdiem, bet viņa tomēr runā par valstu vai valdības tiesībām, un to, kā tās nākot no individuālajām tiesībām. līdzīgi ir ar sabiedrību, jo viņa vienā vietā apgalvo, ka tādas "sabiedrības" vispār neesot, bet tas netraucē citviet viņai par to runāt, it kā tāda būtu. es tikai esmu aizmirsis, kāda bija loģika izteikumam, ka sabiedrības neesot
par tādu jautājumu kā rasisms ir tā, ka viņa nosaka pašu mazāko aizsargājamo minoritāti kā indivīdu. viņa kritizē laikabiedrus, kas uzskatīja, ka melnajiem būtu jābūt priviliģētiem (piem., ja ir divi vienlīdz kvalificēti kandidāti, darba devējam esot jādod priekšroka tam, kas ir melns), tādējādi diskriminējot tos baltos cilvēkus, kas nav rasisti, par priekšteču nodarījumiem (pieņemot, ka viņu priekšteči vispār bija rasisti). viņa norāda uz rasismu kā piemēru gadījumam, kad par personas morālo raksturu tiek spriests pēc ar to nesaistītām lietām, un salīdzina to ar altruismu. cits tāds piemērs ir jau minētā sodīšana par radinieku grēkiem. beigās viņa kaut kā arī argumentē, ka kolektīvisms izraisa rasismu, bet es to saistību tik labi nesapratu. katrā gadījumā, šī nostāja lakam nav necik radikāla, ja neskaita pēdējo viedokli
Rendai vispār ir paradums izmantot polemiskus piemērus, salīdzināt valdību ar zagļu bandām utt. šādā ziņā viņa nav pārāk laba filosofe, jo tā tomēr lielā mērā ir apelēšana pie emocijām. viņasprāt nodokļi un jebkāds kolektīvisms ir gandrīz visu šausmu pasaulē sakne, un viņa vietām tās uzskaita, lai gan tik pat labi varētu iztikt bez konkrētiem piemēriem
pagaidām viss |
|
|
