| |
[Jun. 30th, 2017|09:31 pm] |
Uz mūžu pārticis no barankām cigāra kostīmā. Mēnešiem ilgi uzprasoties uz gaviļdarbiem. Izskatās pēc marcipāna, kuram neviens nepiedod. Baterijas zaļajiem grābekļiem.
Tais laikos miegs nepiederēja valdniekam. Aiznest uz laukiem, marinējot glaudīšanu. Manas prasmes neražo neko, kas saistīts atkalas bērniem stāstīts. Man gribas smaidīt un ražot saviem biedriem piederīgus audumus.
Dodu dzejolim sev sist, būtu labi raudāt. Stiklos radikāli lūdzas dievu, lai tas būdams kas tas ūdens. |
| |
