vai esi kaadreiz domaajis par naavi, nu nevis par to kaa tu mirsi, bet kaa tu gribeetu, lai tevi apbedii? visi domaa, kaadas grib kaazas, kaa saukt un cik dzemdeet beernus, kur straadaat un kaa reekjinus nomaksaat, bet taalaak, plataak, citaadaak? es gribu lai mani kremee, pelnus izber zemee un uzstaada baltu rozhu kruumu. kur veel nezinu. es gribu, lai visi dzer baltviinu un skan laba muuzika. nekaadas karbonaades ar shtoveetiem kaapostiem, milziigiem akmens pieminekljiem, asaru un shnjabja, naaciet ciemos, kameer esmu dziiva, peec tam mekleejiet starp putniem debesiis un zaales stiebros. atminjaas, jaapaliek, jaarada atminjas.
vispaar shkjiet, ka jaarada kaut kas veertiigs, kameer un ja jau reiz dziivojam.
un veel vai esat domaajushi, cik mums ir paveicies ar laiku kuraa dziivojam? ka nevainiibu varam pazaudeet kaa veelamies, guleet ar to kas mums patiik un briivi, seksualitaates zinjaa dieviigs laiks, ne paaraak izvirtis, ne tie laiki, kad meiteneem nogrieza klitorus un nevainiibu atnjeema karalis, sveetais teevs vai nedabiska dzelzs statuja. tad nu izbaudiet seksu.
un veel ir tik daudz shaadu lietu, kas muusdienaas ir fantastiskas.
bet praatojumos padaliishos atkal riit.