Sadomātava -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 16., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:08
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas sveicina tad, kad sveicināmais ir gana tuvu... Saklausījusies psiholoģiskajos atzinumos, ka lettiņi ir tāda dikti vēsa tauta un sveicina, nepieejot tuvumā, nemaz jau nerunājot par pieskaršanos, apskāvieniem utt., kādreiz pie tā piedomāju, ka nafig bļaustīties pa visu gaiteni... sveicinu tad, kad sveicināmais jau ienāk "manā teritorijā"... tad, kad es jau viņu jūtu..
un līdz ar to kaut kā sanāk, ka nekad nepasveicinu pirmā. nez, no malas neizskatos lepna/iedomīga/nepieklājīga?

(3 domā | padomā tu ar')

Comments:

[User Picture]
From:[info]angel_girl
Date:16. Jūnijs 2005 - 11:13
(Link)
Es parasti ieraugot paziistamu cilveeku saaku smaidiit un kad vinjsh pienaak tuvaak, paaris soljus no manis - pasvaicinu. Ja mani sveicina pirmo, sveicienam atbildu uzreiz :)
[User Picture]
From:[info]itta
Date:16. Jūnijs 2005 - 11:15
(Link)
nu ja mani pasveicina, tad es ar' atbildu uzreiz.
[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:16. Jūnijs 2005 - 11:20
(Link)
man vienmēr nāk smiekli par neveiklajiem sveicieniem - kad dzirdi tikai burkšķi, tipa bdien, vai vispār blh vai čš vai tikai galvas 'mājien un mutes atvēršana. Bet vispār pēc teorijas ir tā, ja cilvēks nāk pie tevis, viš pirmais sveicina, ja tu ej pie viņa, tu sveicini pirmā, ja iet viens otram pretī, tad javēro acu/galvas kontakts, nav pieklājīgi skatīties virsū un neko neteikt, man šķiet. bet tā kā šito visu es pati esu izdomājusi, nezinu vai tā ir pēc teorijas.

> Go to Top
Sviesta Ciba