|
Jūnijs 16., 2005
itta | 11:08 Es esmu no tiem cilvēkiem, kas sveicina tad, kad sveicināmais ir gana tuvu... Saklausījusies psiholoģiskajos atzinumos, ka lettiņi ir tāda dikti vēsa tauta un sveicina, nepieejot tuvumā, nemaz jau nerunājot par pieskaršanos, apskāvieniem utt., kādreiz pie tā piedomāju, ka nafig bļaustīties pa visu gaiteni... sveicinu tad, kad sveicināmais jau ienāk "manā teritorijā"... tad, kad es jau viņu jūtu.. un līdz ar to kaut kā sanāk, ka nekad nepasveicinu pirmā. nez, no malas neizskatos lepna/iedomīga/nepieklājīga?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |