- tik daudz ko darīt, tik maz izdarīšu

prom gribu

apstādināt laiku un gulēt uz muguras plašā, zaļā smilgu pļavā
blenzt lielās, zilās debesīs
es ieelpošu prieku un mieru un tad man varbūt būs beidzot ko dot citiem

tirināšu kājas gaisā pret debesīm un ķiķināšu, kamēr mani kutinās bērnības atmiņas, ābeļzari un saule, un suņa siltā mēle un varbūt arī jūs