Man ir tāda nolemtības sajūta, arvien tuvāk nāk pārmaiņas un pirmais posms šajā ceļā ir 22.decembris. Mazlietiņ šķebina par to domājot, mazlietiņ gribas apvaldīt sūrstēšanu krūtīs, mazlietiņ gribās tikt vaļā no šaubām par sevi un savu ceļu, kuras neguļ virspusē, bet atklājās tikai rokot dziļāk.
Es taču arī esmu racionāla?! Man taču arī svarīgi ir realizēt sevi?!
Es lasu un lasu par pretraķešu sistēmām un virzos arvien tuvāk NATO, vienlaikus apzinoties to, ka man riebj viss, kas saistīts ar karu un ieročiem.
Varbūt man trīs reiz jāapdedzinās, kamēr sapratīšu kas ir vajadzīgās vērtības?
Plāns: doties prom un redzēt pēc iespējas vairāk, bet pirms tam vēl pazaudēt draugu, jo es jau zinu, ka raudāšu.
Es taču arī esmu racionāla?! Man taču arī svarīgi ir realizēt sevi?!
Es lasu un lasu par pretraķešu sistēmām un virzos arvien tuvāk NATO, vienlaikus apzinoties to, ka man riebj viss, kas saistīts ar karu un ieročiem.
Varbūt man trīs reiz jāapdedzinās, kamēr sapratīšu kas ir vajadzīgās vērtības?
Plāns: doties prom un redzēt pēc iespējas vairāk, bet pirms tam vēl pazaudēt draugu, jo es jau zinu, ka raudāšu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}