Beidzot ir pabeigta bet versija gan Bunkuram, gan LFFB konkursam paredzētajam stāstam. Ja par žurnālu viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, tad stāstu vēl neesmu pārlasījis pēc tā pārdrukāšanas datorā. Jā, vēl aizvien lietoju sistēmu: "Ar roku rakstīts manuskripts - pārrakstīšanas datorā - izdrukāšana - labojumu izdarīšana uz malām - papildināšana/labošana". Un rīt (t.i., šodien) tai būs jāiziet visi pārējie posmi. Dīvainā kārtā pagaidām krietni labāks par valodu/stilu/wahtever man šķiet pats sižets un tā attīstība. Pārējais... Jā, ir rindkopas, kas šķiet labākās, kuras jebkad esmu uzrakstījis, bet viss ir ļoti nevienmērīgā kvalitātē. Oh, well, tālab jau arī nākamie posmi ir paredzēti.
Protams, darāmais tikai pieaug: līdz ceturtdienai vai, maksimums, piektdienai, "jānotestē" un jāuzdrukā feļetons par lauku tūrismu. Šodien būs jāzvanās uz dažādiem birojiem un jāizliekas par bijušās PSRS dienvidu republikās uzaugušu indivīdu, kurš vēlas hokeja čmepionāta laikā padzīvot savu senču dzimtenē, izbaudot viņu tradīcijas: ēst sklanduraušus un skābputru, vāķēt aizgājējus u.t.t. Lai arī pati ideja ir patiešām laba - šķiet, pirmā reize, kad es to saku par redaktores piespēlētām idejām - tomēr grūti noticēt, ka arī firmu atbildēs būs kaut kas smieklīgs... ja nu vienīgi man izdosies kaut kā to izprovocēt - idejas pamazām sāk rasties. Un vēl pēc nedēļas, par godu Bērnu aizsardzības dienai, nedaudz jāpaņirgājas par rotaļlietu veikaliem, kuros man jau ir izdevies atrast rotaļlietu veļasmašīnas, vīna pudeļu komplektu, rokudzelžus un gaisa pistoles.
Current Music: Antonio Vivaldi (lol)