Pilota memuāri.

Un vēl - šis tumšais laiks kaut kā ir jāpavada. Es, būdams kārtīgs zīdītājdzīvnieks, to pavadu guļot. Laiski snaužot darbdienu pēcpusdienās, sparīgi guļot piektdienu vakaros un sestdienu rītos. Tā laiks paiet ātrāk. Bet savu ciparu jau nepārkāpsi. Mums atvēlētais laiks ir nemainīgs - to vienkārši var izstiept garumā vai saspiest īsi un koncentrēti. Apjoms no tā nemainās [P.S. Protams, ja neizdara kaut ko īpaši stulbu]