tethys_

Man bija burvīgs meiteņu vakars (gan ar mulsinošu nobeigumu), un man vispār kopš lielās pastaigas ārpus rāmīšiem ir parādījusies kaut kāda dzīves garša. Taču tagad vīrs brauc prom uz Londonu rīt uz trijām dienām, jau no rīta prom un ceturtdien tik atpakaļ, un es jūtu, ka man būs ekstra grūti noturēties uz sava iesāktā pozitīvākā kursa. Vienatne man ir derīga, bet ne lielās devās.
Un vēl mani moka tā labi pazīstamā sajūta, kad man sāk ļoti pietrūkt kāda, kamēr vēl īstenībā nepietrūkst. Ja kāds taisās braukt prom un es viņu ilgi neredzēšu, man sāk pietrūkt jau uz priekšdienām, lai gan redzēts ir samērā nesen un patiesībā vēl tās pietrūkšanas sajūtas nav, vai vismaz viņa vēl nav līdz galam īsta. Taču jau izjūtu, CIK ļoti pietrūks.
Muļke esmu. Pagaidām pat samērā laimīga muļķe. Tad jau redzēs.