aga -

Aug. 4th, 2003

11:32 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Sēdēju virtuvē un šifrēju sēdes ierakstu. Skaņa sūdīga, viena vienīga ieaijājoša šņākoņa. Acis ciet, ieraksts arvien vairāk atgādina jūras viļņošanos, jutu, ka sāku klanīties kā autobusā. Un pēkšņi tā iebliezu ar pieri pa galdu, ka pārsteigumā ielidināju izlietnē pildspalvu un nometu zemē diktafonu. Auza tāda.

Viegla dūmaka pierē no drusku ierūgušām ērkšķogām. Daktere šūpos galvu, kratīs pirkstu un teiks - nu, meit, ta jau neparko nevajag brīnīties, ja jau 1dienā pirms pusdienām šmigā staigā.

(3 comments | Leave a comment)

Comments:

From:[info]omeega
Date:August 4th, 2003 - 11:46 am
(Link)
Vai nu galds bija ljoti augsts vai arii Tu patieshaam izteikti klanies autobusos. Zilums nav?
(Reply to this) (Thread)
From:[info]aga
Date:August 4th, 2003 - 11:59 am
(Link)
Nav. Bet pārsteigums bija pietiekams, lai tagad kādu brīdi miegs nenāktu :)
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]omeega
Date:August 4th, 2003 - 12:00 pm
(Link)
Hmm...zinaashu, ko dariit, ja uznaaks miegs, tad kad tam nevajadzeetu naakt:P
(Reply to this) (Parent)