aga - Post a comment

aga

11:32 am

Sēdēju virtuvē un šifrēju sēdes ierakstu. Skaņa sūdīga, viena vienīga ieaijājoša šņākoņa. Acis ciet, ieraksts arvien vairāk atgādina jūras viļņošanos, jutu, ka sāku klanīties kā autobusā. Un pēkšņi tā iebliezu ar pieri pa galdu, ka pārsteigumā ielidināju izlietnē pildspalvu un nometu zemē diktafonu. Auza tāda.

Viegla dūmaka pierē no drusku ierūgušām ērkšķogām. Daktere šūpos galvu, kratīs pirkstu un teiks - nu, meit, ta jau neparko nevajag brīnīties, ja jau 1dienā pirms pusdienām šmigā staigā.