Normāla parādība. Vieglākais ceļš kā pazaudēt draugus ir uzgrūst tiem savas problēmas un negatīvās emocijas..

(Reply to this) (Thread)

vai ne?

(Reply to this) (Parent)

man taa ir gadiijies un arii deelj taa, ka nejuutu pozitiivu noskanju tikshanaas reizees - aizvainojums, negaacija,s kas pluust. un taapee izvairos. man gribas pateikt paldies par kopiigi noieto posmu un atsveshinaaties...

(Reply to this)

Jā. Cilvēkiem gribas saistīties ar pozitīvo, tādējādi it kā sev apliecini, ka arī Tev viss kārtībā, bet negatīvā klātbūtnē rodas bažas aplipināties ar negatīvo. :)
Man liekas, viena lieta, kad draugam slikt, Tu esi ar vinu un palidzi, bet cita, ja cilveks ir kluvis par negaciju kamolu un barojas no tava pozitiivisma.

(Reply to this) (Thread)

laikam jau.. jo, ja kādreiz grūti, nav jau problēmu uzklausīt, palīdzēt.. bet, ja tas kļūst par ieradumu... un pat tikai par sīkumiem...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas klust apgrutinoshi taja bridi, kad otrs ar to sak manipulet- vienalga, apzinati vai neapzinati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā varētu būt... tagad man tik daudz pozitīvu emociju, tik daudz enerģijas, a viņa - tik zāģē, tik zāģē... tur zobs sasāpējies, tur zobārste ŠITĀDA un vispār kas par attieksmi! un tamlīdzīgā garā... pa retam šitādu žēlošanos var paciest, bet kad tas jau ir VIENMĒR, tad sāk jau aknās sēdēt....

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, taa jau ir taa manipuleeshana, varbut vina grib, lai tu zeelo un pagaudo lidzi, piekriti, CIK TAS IR BRIESMIGI:))
Laikam jau vislabak izvairities no cilveeka, kas ir kluvis taads, ja ir drosme, pateikt- ka man ir gruti, ka tu besies visu laiku un punkc. Mes esam tadas tris draudzenes, un vienubrid viena no trijotnes ar bija kluvusi ignja. Un taa arii sanaaca, ka retaa tikaamies ar vinju:) Bet nu vinja pati ir mainiijusies, un mes atkal trijataa labi pavadam laiku, bet tas periods bija vnk nepanesams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man reizēm rodas sajūta, ka viņa nevar paciest, ka es tagad tik labi jūtos - ka labi izskatos, ka darbu atradu.. nu ka viss iet kā smērēts... un tāpēc tagad visu laiku tik čīkst un mēģina norādīt uz tādām lietām, kas tomēr bojā to manu prieku.
Piemēram (par ēšanas paradumiem) - nu jā, tev jau nav bērns mājās, tu jau vari tā.. un šitā katrai lietai.
bāāāāāāāāāā... /uzvilkos..:)/

un tai sūdzēšanās gūzmai - māju jau es ar galvu līdzi, ka "jā, tas nu gan ir brrrriesmīgi! un ārprāts?! tiešām?! nu jā...."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu redzi, un vinja ir panaakusi savu. Vinja vienkarshi censhas apliecinat sev, ka visiem iet suudiigi, un no taa pati jutas ne-tik-slikti. Laimigi cilveeki liek justies vinai diskomfortaa. Ta ka labak neboja savu prieku, veiksmi, ja vina gribetu, tad pajautaatu tev- kaa tu to sasniedzi, ko tu iesaki, vai vienkarshi priecatos lidzi, bet vinai ir labi vinas bedree un tu tur neko nevari lidzet. Ta ir tada tipiska situaacija, kaa jau beta teica, vinai arii ir loti lidziga situacija ar kadu tuvu draudzeni, ari manai brala draudzenei ir tada situacija ar savu bernibas draudzeni. \
Vieglak tak ir chiiksteet nekaa mainit savus eshanas paradumus plus sportot un sasniegt to, ko tu esi pati saviem spekiem sasneigusi, un no zila gaisa jau tadi rezultaati nenokrita!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tas viss sasniegts, viņa jau ir lietas kursā. :) bet viņai tikai tā gribasspēka pietrūkst, līdz ar to meklē attaisnojumus ārpus sevis. :)
par laimi, manu prieku viņas čīkstēšana nebojā, tikai pamanīju, ka gribas izvairīties... nu ko - laikam jau būs jāļaujas vēlmēm, cik atļauj pieklājība.... :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie malas pieklājību, padomā par sevi:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ka nesāku izskatīties pēc pārākās egoistes. :D:D:D:D
kaut gan - neko jau neesmu jamai parādā, tā ka...... :))))

(Reply to this) (Parent)