Kad nesaprotu, ko ēst un ko dzert,
Kad atgūstu visās iepriekšējās nedēļās zaudēto miegu,
Kad meklēju atklātus un vēl nebanalizētus kalnu rakursus,
Kad nespēju atraut skatu no loga, naivi domājot, ka varbūt caur nometņu vietas gaismām redzēšu aizlokāmies kādu aurora borealis,
Kad ierodos lielākajā apkaimes bibliotēkā un saprotu, ka nepietiks laika, lai aptvertu to,
Kad vairākas reizes paslīdu, tomēr nenokrītu,
Kad katru dienu uzzīmēju kādu zīmējumu un pielīmēju pie sterilās sienas,
Kad aptveru, ka esmu viena,
Kad pārāk daudz jaunā, tomēr salīdzinoši maz emociju.