| |
[Dec. 13th, 2004|02:46 pm] |
pēdējā laikā pa reizei vajā bailes no nāves.
un ļoti likumsakarīgs miers nākamjā dienā.laikam tāpēc,ka dzīve tāda sulīga,galīga,caurspīdīga un sakrāšļota kā ilgi lietota veca aktrise.
un tad,kad sastopu Tevi,ieslēdzas tumši zils miers,viss caurkostais un pārpeldētais,izcīnītais un neizgulētais,visas cīņas,sakāves,uzvaras un virsotnes,kliedzieni un smiekli.sāls,uguns,ūdens,spārni un zeme zem nagiem.akmeņi krūtīs.un asaru strautiņi.
viss tā tinās kaut kur mums fonā kā gaisīga filma pirms nāves.un ir atvieglojums,ir miers. bez tā visa mēs nebūtu mēs.bez tā visa mēs nebūtu tik bagāti.
bez tā visa mēs nejustu,ka uz brīdi piestājam atpūsties viens otram uz pleca,lai jau rīt atkal trauktos tālāk.bez tā visa mēs nejustos mājās. |
|
|
