mācoties akadēmijā, tēvs saderēja ar draugiem, ka no rīgas uz ogri ar kājām ies. aizgāja, pa ceļam atrada auto riepu un to arī vēla pa priekšu, jo tolaik laikam nebija tik viegli tādas dabūt. līdz ogrei neaizvēla, laikam neērti tomēr.
un tad es pagājušā vasarā iekritu uz kādu citu, kas ar suni no rīgas uz ogri gāja ar kājām pie vecmāmiņas, gurķus siltumnīcā aplaistīt.
nevajadzēja, bet šarma sajūta par nakts pārgājieniem, gulēšanu uz lielā dambja pie ugunskura un suni, kas runā, bija tik stipra, ka sanāca.