redzēju tik drausmīgu sapni, ka pamodos pēc trīs stundu miega un nevaru aizmigt, arī kaķītim iesitu, klīstu pa māju savā vecu vīriešu halātā, ieplestām acīm, vai tiešām invalīdiem, bez rokām un kājām, stipru tuvredzību un tikai pusi no krūšukurvja (ribas bija vaļā, kailas, ar divām apakšējām kreisajām viņš satvēra priekšmetus) nav vispār nekā cita ko darīt kā lekt ar izpletni man galvā iekšā, tžž, tžž, un pēc tam gulēt uz tādām kā Monmartras kāpnēm ar drausmīgu naudasžūksni blakus un skaļi raudāt, kad tāda kā Amēlija visu naudu atņēma un atstāja tikai 5 dolārus iespiestus viņa ribu starpā.