17:59
M/B bildes ar vienu krāsainu akcentu ir kautkāds man neaptverams pizģec, kas joprojām izrāda dzīvības pazīmes, lai arī vienbrīd likās ka visi to jau ir pamēģinājuši un sapratuši ka šāds izteiksmes līdzeklis der vienīgi sūdīgai sociālajai reklāmai, kurai pēc definīcijas ir jāizskatās gaudeni (tipa, pelēka iela, pelēki cilvēki un sirds apvidū tiem...jā, banāli - sarkana sirds; vai jebkurš tikpat stulbs motīvs).
Es vēl saprotu automātisko kompaktu īpašniekus, kuri šādu bildi kļūdas dēļ var iegūt kamerā, bet kad šito taisa pieauguši cilvēki ar bilžu redaktoriem, es tikai brīnos un lamājos.
| From: | misame |
Date: | 15. Decembris 2008 - 18:56 |
---|
| | | (Link) |
|
nupat jau šo pasākumu sāk izkonkurēt HDR eksperimenti, kas vismaz man izraisa ne mazāku emociju gūzmu.
mjā, HDR ir vēl viens pārprasts paņēmiens. Šķiet, ka digi.tehnikas īpatnība - samērā šaurais din. diapazons - ir iecēlusi HDR glābējkociņa lomā. Un kautkādā brīdī tas ir kļuvis nevis par līdzekli, bet tehnisku veidu kā izvairīties no graudainām ēnām vai izdegušām gaismām.
HDRam jau nav ne vainas - savā vietā, savā laikā. Nelāgi vien tas, ka tā rodas pārāk daudz piktoreālisma cienītāju.