Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

13. Dec 2008

14:47

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Ja nu gadās sūtīt paciņu uz ārzemēm (man gan tikai uz Amuriku sanāk), tad tam vajag mazliet sagatavoties. Pamatdoma ir tāda, ka nedrīkst mājās sataisīt paku galīgajā izpildījumā un cerēt, ka sūtījums tiks vienkārši iereģistrēts. Sūtāmo priekšmetu pasta darbiniekam ir jāredz, lai katalogā noskaidrotu vai to maz drīkst sūtīt uz adresāta valsti. Nezinu, vai par iemeslu bija iepriekšējā sūdzība, bet šoreiz fotoaparāts vairs neizsauca loģisko klemmi darbinieku reakcijās. Piedāvāju attīt iepakojumu pašrocīgi, uz ko saņemu dzelteno kartiņu:
- kungs, es labi zinu, kas man ir jādara!
- ...
- man ir jāredz
- lūdzu, skatieties
idle-idle-idle
- ko tieši jums vajag pārbaudīt, vai varu parādīt
- nū
atveru filmas vāku, iekšā nekā nav
- hm...nu labi

baterijas pārbaudītas netika, bet kopā ar flašu tur var ielikt 4x1.5V baterijas. Grūti teikt, vai ar to var kautko pasākt, bet manuprāt tas iepriekšējo pārbaudi padara neefektīvu.

Aiz muguras elso cilvēki, kas grib veikt komunālos maksājumus ar nenormāli lielu komisiju, saņemt anttilā un hobīhallē pasūtītās dāvanas tuviniekiem, vai nosūtīt ierakstītu vēstuli (jo parastās pa ceļam pazūd). Veiksmīgi izturējis pārbaudi, es visu pakoju atpakaļ, ar lipīgo lentu nostiprinu burbuļplēvi (šie materiāli jāgādā pašam), kastē gar malām ielieku burzītu papīru (atkal - paša), dodu lai nosver. Virsū uzliek pasta cedeli un plastmasas aploksni, 4.98kg...klāt nāks līmlenta...lai iekļautos Ls4.60, bišku jāpaņem nost. Šodien vismaz nedzirdu "nu? nu jūs te davai bez nu!". Samazinu papīra daudzumu, tagad iekļaujas. Sajūta kā uz BY/UA robežas, kad ar nelielu starplaiku abu pušu varas pārstāvji neuzticamajiem baltiešiem demonstrē kārtību un disciplīnu. Bankas, protams, ir evil un krīzes vertikālā ass, bet apkalpošana tur tomēr laipnāka.

Darbiniece svinīgi paziņo aiz manis stāvošajiem - negaidiet šeit, tūlīt sāksies pusdienlaiks - jā, LP joprojām turās pie 50 gadus veciem savoka apkalpošanas principiem. Es nesaprotu, kāpēc aizstājošā darbiniece (ja tāda vispār ir) nevarētu sēsties pie tā paša lodziņa, nevis stihiski veidot jaunu rindu pie cita lodziņa (tas - veiksmes gadījumā).

Viena pensionāre iet "na poklon" - да мне только марочку по Латвии!
Хорошо, вас обслужу, apžēlojas kasiere, остальные не стойте.

Esmu samaksājis, stāvu turpat un lieku somā maku, bet galvā - cepuri, kad dzirdu А чево, марки уже дороже?
Nu es to pašu saku - skaipā parunāji un pietiek, nav ko pirkt dārgās markas.

(ir doma)