Jau vakar no rīta atgrizos no Polijas, bet vakar nebija spēka kārtīgi iedrukāt kaut ko, spēju tikai parunāt ar pāris cilvēkiem un atlūst savā siltajā un mīkstajā gultā, kas ir simtkārt labāka par autobusa sēdekli, pie kā biju jau paguvusi divās naktīs pierast, kā arī daudz labāka par hosteļa puscieto gulteli...

Nu viss sākās kā vienmēr - bariņš pusaudžu sapulcējās iepriekš noliktajā laikā pie skolas, atbrauca autobuss, visi sakāpa iekšā, atnāca skolotājas un 17 stundu ilgais brauciens uz Polijas trešo lielāko Krakovu ar kādām septiņām īsām pieturvietām.
Vispār līdz Krkaovai tikām veiksmīgi. Uz robežām vismaz man nekādu prikolu nesanāca, dažiem citiem gan, tad vel uz Lietuvas robežas bija kaut kāds čakars ar grupas robežas šķērsošanas papīru, bet uz Polijas par brīnumu tikai pārbaudīja pases un izvilka cauri kaut kādam aparātiņam i' vsjo.
Nu vispār pirmā pieturvieta Krakovā bija pie lielveikala (tipiski), kuram blakus bija McDonalds. Tā kā lielveikals bija slēgts (starp citu nezināju, ka poļi ir atpalikuši no mums par 1 h) dabūjām brokastot iekš Mc. Negribās atiecināt uz visiem poļiem, bet viņi ir tupi. Piemērām Mc pārdevējam prasu: Do you speak english? *plecu raustīšana no viņa puses* Gavoritji po ruski? *atkal rausta plecus* Sprechen sie Deutch? *atkal* nu visbeidzot kaut kā šams saprata ko es gribēju. Centrā gan bija bišk labāk, bet tomēr...
Nu jā - kad nonācām līdz pilsētas centram mūs izsvieda no autobusa uz astoņām stundām, kuras pilsētā salām, pirkām suvenīrus, fočējām visu pēc kārtas, ēdām, sildījāmies, runājām un citādi pavadījām laiku.
Tad mūs aizvizināja uz viesnīcu, kur mūs jau gaidīja skolotājas, kas bija izlēmušas braukt ar taksi (vo maitas). Tad es tomēr izlēmu, ka gribu iet uz akvaparku un aizbraucu arī tur un varu teikt, ka tas nu nebūtu pieskaitāms pie labākajiem Eiropā, kaut gan esmu bijusi vel tikai Līvu akvaparkā.
Nu jā - tad sekoja viesnīca (Atkal un pa īstam). Hm - man nepatīk dzert ar klasesbiedriem un skolasbiedriem. Nu vnk nepatīk un viss.
No rīta gide mūs izvadāja pa pilsētu, kuru mēs visu jau bijām apskatījuši dienu iepriekš. Pēc tam Wieliczka sāls alas/raktuves, kurās mēs nostaigājām stundas trīs.
Pēc tam šur tur pabraukājām. Indriķis atjēdzās, ka pakāsis pasi (bijām vel Polijā), piezvanījām uz viesnīcu, tur bija un dabūjām braukt pakaļ, tērējot dārgo laiku...
Tad atkal brauciens mājup autobusā. Viss bija mierīgāk nekā turpbraucot, uz robežām pases mums pat nepārbaudīja. Tiesa, cik sapratu, tika iztukšotas visas alkohola pudeles, ko skolotāja bija iegādājusi skolēniem pēc viņu lūguma - it kā aizvest vecākiem.

Nu vispār man gāja tīri normāli - dzīva esmu.
Bildes gan man ir tikai taustāmā formātā.

Un vel jāpiemin par mūziku. Es teicu, ka nebūs pieejams nekas smagāks par HIM. Es maldījos. Smagi maldījos. Normālākā mūzika, kas man bija pieejama bija visādas Prāta Vētras, Coldplayi, tATu, Blinki u.c... Un ja tā bija normālākā...
Bet tagad esmu tikusi pie sava datora un mūzikas un atpūšos.

Ak jā! Gandrīz aizmirsu.
Pašlaik man nav telefona, bet kad tikšu pie tāda, sākšu no jauna ievākt svarīgākos telefona nr. Vnk manu tel. nospēra... Nu vispār esmu dabūnama rokā tikai caur šo netiņu. Ja tas ar nosprāgs labi nebūs.

Ar labu nakti.
Un žetons tiem, kas visu šo izlasīja, vai kaut pusi.