Es vairs netieku līdzi ceļojumam. Nu, pareizāk sakot, iespaidu un redzētā pārāk daudz, laika pārāk maz, lai par to uzrakstītu. Lielāko daļu laika pie neta jāpavada meklējot pajumtes nākamajās pilsētās. Šķiet pēc Anša ieraksta couchsurfingā par to, ka esmu 'adventurous', sākām domāt par to, ka arī mums pašiem tā vienmēr ir šķitis, kad esam dzirdējuši par stopēšanu utt. Bet tagad, esot ceļojumā un pagaidām vēl ļoti civilizētā Eiropā (meža cūkas bij' izņēmums), ceļojums būtībā ne ar ko neatšķiras no vienkāršas ceļošanas. Atlika mums tik tā nodomāt, kad nākamajā dienā, mēģinot stopēt uz Hamburgu nosēdējām 5 stundas kaut kādā ārpilsētas benzīntankā un tā arī nekur netikām. Nu, neko, uzprasījāmies. :) Bet vispār ir āķis lūpā - jau domājam, ka varētu ko līdzīgu darīt atkal, tikai uz kādām eksotiskām vietām.
Bet nu atpakaļ pie ceļojuma - šodien piecēlāmies agri, 6os un kopā ar Maiku devāmies prom. Viņš no mājām, mēs no Berlīnes. Pa brikšņiem un žogiem tikām līdz vajadzīgajai vietai - lielam benzīntankam un jau nošausminājāmies ieraugot priekšā vēl 4 stopētājus, bet kā piegāju pirmajai mašīnai apjautāties, vai var aizvizināt līdz Hanoverei, tā saņēmu Jā. Šis bija rekords kilometrāžas un ātruma ziņā - nepilni 300 km divās stundās! Hanoverē daudz neredzējām, bet paēdām falafelu un ar mūsu pajumtnieku un kādu viņa draudzeni pasēdējām parkā un padzērām alu. :) Varbūt rīt satiksim pajumtnieka mazo dēlu - 3 gadīgs ķipars, man jau tik padod tādus! No laimes kusīšu! :) Neko nezinām par tālāko ceļu - Amsterdamā pagaidām neiespējami atrast naktsmājas, tāpēc iespējams, ka to pat izlaidīsim (lai cik tas arī skumji nebūtu!) Lab, saņemšu vēl pēdējos spēkus iemest vēl kādas bildes oranžajā, un tad gan - saldu dusu, visiem latvju bērniem!
|