man vajadzēja diennakti, lai atietu no vienas no labākajām ballītēm pēdējā gada laikā. sākās viss ar bezjēzīgu steigu četru stundu garumā. nē, patiesībā tas sākās ar slinkošanu visas dienas garumā, kas noveda līdz minētajai steigai. tā es daru, jā, - visu pēdējā brīdī. tur jau gaidīja liels spainis ar asiņaino Mēriju visiem (perfekts dzēriens Krēslas 'Edward meets Bella' pārtijam), es, nevēlēdamās jaukt alkoholu, nopirku mazo arīdzan. beigās viss noveda līdz tam, ka nopirku vēl 0.35, kas nozīmē, ka piektdien izdzēru kopumā 0.5 l šnabja + vēl kādus pāris kokteiļus no spaiņa. man nav ne mazākās nojausmas, kādā veidā man tas izdevās, jo parasti es bārā izdzeru četrus alus/trīs kokteiļus un aizeju mājās pati pirmā. sešos no rīta man likās, ka ir kaut kādi pustrīs, un pirmoreiz manā mūžā es atļāvos dejot krūšturī (es gan neizģērbos pati). un jāpiebilst, ka Madaras jaku atradām tikai nākamajā rītā ap divpadsmitiem. iepazinos ar ļoti daudz cilvēkiem, un visi bija tik jauki, ka garlaicīgi man nebija ne mirkli. abas ar Madaru pamodāmies divpadsmitos dienā, palikušas pēdējās tur ar Ginteru un Māri, kuri aizgāja ēst un mums vēl nācās klīst pa dzīvokli kādu laiku. vēl kas - nekad nebiju bijusi ballītē, kurā nākamajā rītā bija palicis pāri tik daudz alkohola. tas man liek justies vēl nožēlojamāk, ņemot vērā to, ka izdzēru, šķiet, lielāko daļu no visa, kas tur vispār bija, dīvainā kārtā, saglabājot veselo saprātu. ok, paliksim uz šī viļņa, jāiet dušā - BEIDZOT.
P.S. tētis būs klāt pēc pusstundas glābt mani no bada viltīgajiem bezdibeņiem. būt pavāra meitai ir lāsts un svētlaime vienlaikus. žēl, ka viņš rīt brauc uz Angliju.