un tu par to smiesies saltām remdenām asarām, pūkainu galvu, tu nespēsi atcerētisa, jo nebūs laika, sagrābtsprieka svinēšanā. tev liksies kā netīras aprūsējušas un gaužām dumas sīkkapeikas. viss tas. tas viss. jo diena būs iebāzusi elkoni pa logu un tu raizēsies par laiku. priscādamies par par mutautiņā sagūstīto mieru, tu pamazām kļūsi tramīgs un tavos nervos dzīs leknas saknes nemiers, bailes pirms laika, jo tik ļoti gribās noturēt. tu kļūsi tramīgs par notrallinātu sauli un ezeru un baltām smiltīm kurā kāja vēl nepiedzīvoja ieslīdēšanu.
bailītes saņurcītas sasvīdušā plaukstā laimītes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}