vispirms eso jāizvēlas kāda ikdienas parādība, (piem. izdzēšu cilindīti savā ģeometrijā), tad metaforiski jāvispārina, (piem. sagribas visu ko izdzēst, tur atmiņas aizmirst, pagātni noliegt, kļūdas izlabot), un galu galā filosofiskais vispārinājums, secinājumi, (piem. bez pagātnes nav ne tagadnes, ne nākotnes..)
es jau vienreiz teicu, ka visam ir savs karkass. universālā lietošanas pamācība, bet tas viss ir sūds.
patreiz galvenais ir manas valodas pazudusība. pareizāksakot ne valodas, bet ilūzijas par valodu. tas notika jau labu laiku atpakaļ un drīz pēc tam es pazaudēju arī ausis. līdz ar to arī pirkstus. nav stīgu. bet tas viss ir sūds. dažas sajūtas vispār ir vienkārši pazudušas. grūti just. kaut ko skaistu. it kā nojaušu, ka kaut kur kaut kas varētu atrasties, bet paknibinos gar plēves iepakojumu un vsjo. nekā. nē, tu saproti, tas viss tiešām ir nenozīmīgi, bet kas mazliet uztrauc - liekas man atrofējas daži orgāni. it jo sevišķi pukstošie.
iespējams arī krokotie.