|
|
|
Jūlijs 29., 2010
00:34
viena mana laba draudzene* mēdz stāstīt par savu attiecību tīklojumiem, pārestībām, mezglojumiem. man uztic un uzticas. reizēm prasa padomus. bet, johaidī, es tak nezinu. attiecību jomā esmu galīgi duma. bet saprotu, cilvēkam galvenais ir izkratīt sirdi. nezinu, kas man ir galvenais, jo es nevienam nespēju izkratīt sirdi, ne jau tāpēc, ka neuzticos, bet tāpēc, ka tad, kad ielienu sevī un griežu oderi uz āru, man nāk raudiens. negribu nevienam neko stāstīt. tāpēc arī nestāstu. un arī nevienam nerakstu. negribu. labāk klausos, ko pauž citi. citiem ir spēks runāt, citiem nē.
--
*tikko atrakstīja problēmvēstuli, tāpēc aizdomājos
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/118663/8161) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sw |
|---|
| Date: | 29. Jūlijs 2010 - 01:19 |
|---|
| | | (Link) |
|
nu jā, tajā laikā kaut kur aizbraukt mācīties skaitījās daudz foršāk un varonīgāk nekā tagad, kad visi pie tā ir pieraduši. viņi droši vien nesaprata, kāpēc brauci atpakaļ, ja reiz Tev izdevās "izrauties" no LV. man atkal te ir attiecības, uzradās tieši ap to laiku, kad praktiski visas saites ar šo valsti jau bija sarautas un atlika tikai nopirkt biļeti. vai nav ironiski. mēģināju braukt vienalga, bet sapratu, ka nevaru - kurš izvēlas jau gadiem pazīstamu nelaimīgumu starp svešiniekiem, kad ir cita iespēja.
man tolaik arī uzradās attiecības, tas kā bija pastiprinošs apstāklis atbraukšanai, lai gan arī pirms attiecībām es apjautu, ka man nepatīk dzīvot svešā zemē |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
