| |
[20. Jan 2009|10:33] |
Galvenais, ka esmu darbā. Esmu spējīgs staigāt, runāt, domāt, bet ļoti nekvalitatīvi. Cilvēki skatās uz manu seju, taču neko nesaka. Zinu, ka esmu ļoti bāls un man briesmīgi trīc rokas, bet vismaz esmu darbā… Visi tevi mīlēs, kad būsi traģisks varonis, bet kā neļausi sev ciest, cilvēki vairs nebūs tik laipni, jo viņiem skaudīs tas, ka tu māki sevi pataupīt sev.
Ir darbs, bet negribu to darīt. Atlaidos krēslā un skatos ārā. Pat domāt negribas, bet pēdējo dienu noskaņojums uz to piespiež. |
|
|
