noguldītājs pēdējā apģērbā noguļas un bildējas uz fona debesis un kāpslis pa visu vīli dirsa iras ar airi statuja kā saule un ar visu to pa jūras krastu divi beigti zuši lasa zupu mazā krūzē saiet bedrē un baznīcēnus indē ar gubu mākoni un sila katlu katlakalna siles bailes nedienas un rudens vaidi nedod man tik dikti karstu zušu zupu es uz pieres redzu ornamentu dvašu un tu man laid virsū indīgo zuti samu un zandartu un mums būs jābēg biseksuālas ainas skatīties kā es tajā visā varu vārīties kad man bikses mastā mazgā rīkli būsi redzējis šo dīko stāvu ar torpēdu kapli lamās tas man ārā būšanu un iekšā paliks tik vien kā spuras pilna mute bija arī laiki tādi kad ar asaku pa vēderu pēriet nebija iespējams plānā ledus dēļ tas tomēr izdevās ideoloģija nemirst |