|
bet tā viss kapitāli dieviņš liek mierā eņģeli savu prātu man galvā dabūt nemēģina sātanu piesēju pie ķēdes virvi aptinu ap kaklu un asti šis domā ka dzenā mani lielībā bet patiesībā par šo jau viss pagasts smejas. nez, varbūt kļūdos un joks ir par mani, bet es apklāju tv ar avīzēm un lasu to, kas izgaismojas tējas krūzē tur tādi brīnumi pavājināta redze vājpiens pilngraudu biezpiens tas viss mests pret sienu stāv tur nedēļu tad nolaižas no augstumiem un traumē man mugurkaulu zinu nevajag tā runāt piesauks omenu bet ziniet es ar tām ziepju operām visus kannu kakliņus esmu piedzinis vairs neatceros kur nu kurais kas nu ir tas ir un bijis augšā necelsies tas ir nomiris mums acu priekšā tas ir oša koka pliekšiņš drupās viss uz trepēm sprauslā lamuvārdi nenāk ārā tāds kā krekšķis saplīst krekls šķīvī atkal kāds jau dzīvo un griež danci zirga deķī tikai pliks pa tauri iekšā tecēs murjānis |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
