Diletanti VS profesionāļi.
Posted on 2010.05.08 at 21:39
Negribētu gulēt pilsētas kapos. Skumji braucot garām 11.tramvajā pa logu skatīties uz apgāztiem krustiem un celtniekiem spīdīgās dzeltenās vestēs, kas kaut ko rok tik tuvu kapiem, ka ar vienu stūri jau iekšā tajos.
Vecas/aizaugušas kapa vietas -> vēl pirms laika kalpoja par piemiņas vietu kāda eksistencei.
***
Strādājot vienkāršu darbu man jācīkstējās ar savu lepnumu. Visu laiku liekās, ka mans prāts taču ir pārāks par darbu, kuru daru: man jāstrādā ar galvu, nevis rokām. Brīdī, kad saimnieciskais vadītājs man pārmeta nedomāšanu ar galvu, es varēju kājslauķim pamest savu IQ 139&politikas zinātnes studijas <- vēlreiz, manam pašvērtējumam laikam nav mēra, uzpūtusies kā tītars par 3.klasē pildītā testa rezultātu&nepabeigtu augstāko izglītību. Paldies visvarenajam, ka man dota sajēga pašai saprast savu ķīseli. Nekas vrodi bi nenāk viegli -> kamēr es sevi nepierādīšu reālās darbībās, tikmēr es nekas nebūšu uz man līdzīgo fona&tas lūk gan ir fakts.
***
Labi, izjeot no īpašībām, kuras man piemīt: nepatika&izvairīšanās (precīzāk bēgšana) no konfliktiem//kompromisu meklēšana (tad, ja mani iedzen stūrī). Labs politikas žurnālists, godīgi runājot, no manis visticamāk, ka nesanāks, jo es nepratīšu kasīties, negribēšu nevienu aizvainot.
***
Man patīk doma par to, ka jo vairāk zināšanu iegūsti, jo vairāk saproti, ka neko nesaproti. Tikai muļķiem liekās, ka tie zina visu. Then again -> vai vajag zināt visu?! Varbūt man pietiek ar manām pāris muļķa pamatvērtībām -> galvenās no tām LAIMES, kuru sniedz mazās lietas. Vai tad milzīgais zināšanu apjoms nedzen izmisumā&nerada vēlmi iedzīt lodi pierē?
***
Man patīk Rīga siltos vasaras vakaros. Cilvēki Latvijas ielās paliek arvien skaistāki un gaumīgāk ģērbti. Varbūt tā vienkārši ir galvaspilsēta. Pusnorietējusi saule lauž gaismu uz centra ēku ornamentiem&nekas vairāk vai mazāk par lirisku aprakstu šādos vakaros nesanāk.
Ziedonis saka, ka Latvija ir brīnumskaista zeme, tikai skaistajam jāpalīdz parādīties.
Vecas/aizaugušas kapa vietas -> vēl pirms laika kalpoja par piemiņas vietu kāda eksistencei.
***
Strādājot vienkāršu darbu man jācīkstējās ar savu lepnumu. Visu laiku liekās, ka mans prāts taču ir pārāks par darbu, kuru daru: man jāstrādā ar galvu, nevis rokām. Brīdī, kad saimnieciskais vadītājs man pārmeta nedomāšanu ar galvu, es varēju kājslauķim pamest savu IQ 139&politikas zinātnes studijas <- vēlreiz, manam pašvērtējumam laikam nav mēra, uzpūtusies kā tītars par 3.klasē pildītā testa rezultātu&nepabeigtu augstāko izglītību. Paldies visvarenajam, ka man dota sajēga pašai saprast savu ķīseli. Nekas vrodi bi nenāk viegli -> kamēr es sevi nepierādīšu reālās darbībās, tikmēr es nekas nebūšu uz man līdzīgo fona&tas lūk gan ir fakts.
***
Labi, izjeot no īpašībām, kuras man piemīt: nepatika&izvairīšanās (precīzāk bēgšana) no konfliktiem//kompromisu meklēšana (tad, ja mani iedzen stūrī). Labs politikas žurnālists, godīgi runājot, no manis visticamāk, ka nesanāks, jo es nepratīšu kasīties, negribēšu nevienu aizvainot.
***
Man patīk doma par to, ka jo vairāk zināšanu iegūsti, jo vairāk saproti, ka neko nesaproti. Tikai muļķiem liekās, ka tie zina visu. Then again -> vai vajag zināt visu?! Varbūt man pietiek ar manām pāris muļķa pamatvērtībām -> galvenās no tām LAIMES, kuru sniedz mazās lietas. Vai tad milzīgais zināšanu apjoms nedzen izmisumā&nerada vēlmi iedzīt lodi pierē?
***
Man patīk Rīga siltos vasaras vakaros. Cilvēki Latvijas ielās paliek arvien skaistāki un gaumīgāk ģērbti. Varbūt tā vienkārši ir galvaspilsēta. Pusnorietējusi saule lauž gaismu uz centra ēku ornamentiem&nekas vairāk vai mazāk par lirisku aprakstu šādos vakaros nesanāk.
Ziedonis saka, ka Latvija ir brīnumskaista zeme, tikai skaistajam jāpalīdz parādīties.