| |
[Oct. 9th, 2026|12:30 pm] |
šo pierakstu sev pašai par atgādinājumu: sevi nedrīkst strostēt. ja svars lieks un daudz, piemēram... es daudz laika pazaudēju, pati sevi strostējot, bet izrādījās, ka vajadzēja tikai likt sevi mierā, domās atlaist to visu vaļā, neturēties. ja akurāt nesanāk sevi pieņemt, tad sev apvedceļus var izdomāt, piemēram, var sevi visu laiku tincināt, vai tad nebūtu forši uzzināt, kā tas var būt, kad aizņem mazāk vietas.
galva šodien pilna ar domām, katra velk uz savu pusi, jābrauc uz jūru vēdināties. sapņoju, ka I. nepanāk man pretī un ka guļ aizmidzis ciešā miegā, lai varu atslēgt durvis, nolikt somas, ieslēgt tējkannas slēdzi un tikai tad palīst pie viņa zem segas. "tev aukstas rokas, pele, sildies," viņš tad teiktu. |
|
|
