Mācījos kafejnīcā Šibujas dzīlēs, laiks jau bija tā ap 11 un vispār bija jāiet mājās. Tai brīdī pamanīju, ka man blakus stāv ļoti smuka meitene un kaut-ko stāsta.
Izņēmu brutālo metālu no ausīm, sāku klausīties.
Pateica, ka es ir cool un viņa gribot man mācīt japāņu valodu. Nu ko ta, ļoti labi. Zinu gan es tādu valodu - "irete", "yamete", "iku", bet tieši tāda man arī ir vajadzīga, pārējo es kaukā pats varu mācīties.
Parunājām. Meitene bezgala aizdomīga, bet ļoti patīkama, skaista un vispār tā - baudāma bija tā saruna.
Pavadīju viņu uz Yokohamas vilcienu, paņēmu kontaktdatus un tagad domāju ko ar to visu iesākt...