| |
[Oct. 8th, 2026|12:30 am] |
vienmēr sev atgādinu, ka tādā pasaulē, kur cilvēki atstāj vienu zvaigznīti un savu kritisko vērtējumu, aprakstot, piemēram, niagāras ūdenskrituma apmeklējumu, ir vēl arī tās pelēm līdzīgās sīciņmīciņkripucītiņmīkiņās kalnu būtnes ar saucienu, kas lielāks par viņām pašām, iekšā.
taupu dažas receptes nebaltām dienām. kad ir slikti, apmānu sevi, ka tas būs kaut kas nenormāli labs. kaut kas tur bija ar tiem saldētajiem persikiem, ko sarīvē un tad ēd ar kaut ko.
man ārkārtīgi patīk Somija.
es gribētu, lai kāds par mani saka, ka esmu precīza kā šveices pulkstenis.
es nekad nekavēju un zinu, ka latgalē mudīgi = mudri.
mana mīļākā bilde ir tā, kurā esmu iebridusi Balatona ezerā un stāvu kā bikla stirna, esmu smieklīgi smaidīga, gandrīz raudoša tajā netīrajā ūdenī, kur man garām aizpeld gulbju ģimene. tētis vienmēr smejas, atceroties šo manu peldēšanos Balatona ezerā. toreiz tur bija ārkārtīgi netīrs tas ūdens, un es nesapratu, vai man tiešām tur jāpeld. viens no mūsu pirmajiem braucieniem bija. |
|
|
