|
Jūnijs 12., 2009
15:58 padomju gados arī nebija nekāda laime, bet izdzīvojām. vai tad nu tagad neizvilksim. vienīgi tas, ka negribas vilkt, gribas, lai būtu viegli. tagad vien sāpe ir tā, ka pašu cilvēki izrakuši bedri, nevis krievi. aj labi. labāk apēdīšu tomātu.
|
Comments:
padomju gados bija 5-10 latu liela īres maksa par dzīvokli un maize par subsidētu cenu
aj jaa (beerns biju) un autobusa biljete maxaaja 5 kapeikas un bez maxas med apruupe un no tel automaata stundaam vareeja muldeet pa 2 kapeikaam, neatceros, cik maajas telefona maxa bij
tramvajs 3 kapeikas, trolejbuss 4
gāzētais ūdens pa 1 kapeiku
mm, žēl, ka tagad vairs nav tādu automātu:)
vietējās sarunas bija bezmaksas
mhm, bet cik maxaaja par to, ka telefons vispaar maajaas ir. kaadreiz zvaniijaamies, mulkjojaamies uz dullo arii stundaam ilgi
neatceros, bet varētu būt rublis ar kapeikām mēnesī
Jā un manai omei bija 18 rubļu pensija, vēlāk gan palielināja līdz 24 rubļiem - super. Draudzenes mamma strādādāja VEF slimnīcā par operāciju māsu un alga bija 70 rubļi mēnesī. Abas meitas staigāja no lielāka pleca rūpīgi pāršūtās flaneļa blūzītēs. |
|
|
Sviesta Ciba |