|
Decembris 2., 2003
 | 18:00
rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī remantadīns, ziniet :)
svārstos starp palīdzēs/nepalīdzēs. dodu bērnam indīgi rozā panadolu. (dzīve arī beigusies, gribas piebilst, bet atļaušos to neprecizēt, jo nezinu, kā)
lasu Liānas Miķelsones "Pasaki Lukrēcijam..." un brīnos par pilnīgi neadekvāto attieksmi pret galvenās-varones-kaislīgo-mīlestību, kuram ir seksuālā orientācija, kuru autore līdz šim tā arī nav atļāvusies nosaukt vienā vārdā, toties aizstājusi ar tādiem eifēmismiem kā "izvirtības zaņķis".
bet žetons viņai par to, ka šo džeku mēs pirmoreiz sastopam slimnīcā, kur viņš nonācis ar taisnās zarnas audzēju, un tiek pietiekami detalizēti izstāstītas apskates & operācijas detaļas. apzināti tu, cilvēks, vari uztaisīt galveno varoni par tādu, kas pazemīgi mīl savu garlaicīgo vīru un nespēj pat paskatīties uz diviem puišiem, kas satvēruši viens otra rokas, bet zemapziņa dod vaļā ar pilnu jaudu.
un kaut ko negribu. kaut ko ļoti ļoti negribu. atgriešanos pagātnē, jebkādas formas. bet tas ir sarežģīti, jo ir gandrīz neiespējami iztēloties un izplānot kaut ko tādu, kas nav tavas pagātnes atspulgs vai apgrieztā versija.
dzīvot un paļauties, es zinu, ka tā vajadzētu. bet tas ir tas, ko es nemāku. pārāk maz ticu Dievam un gandrīz nemaz neticu cilvēkiem.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) teeja |
|---|
| Date: | 2. Decembris 2003 - 20:29 |
|---|
| | | (Link) |
|
kas ir Liāna Miķelsone?
un vispār tik sāpīgi raxti pēd. laikā.
tip ārste (ķirurģe), kas uzrakstījusi savu pirmo romānu. par spīti reklāmai uz ceturtā vāka, es teiktu, ka visai viduvēju, interesantākas vietas par to, kā ķirurgs cītīgi meklē audzēju pie geja taisnās zarnas, vēl nav bijis. bet šī medicīniskā puse ir visai kolorīta :)
kolorīti ir arī tas, kā galvenā varone krīt histērijā, ieraugot, ka viņai pa ielu tuvojas apskāvušamies puišu pārītis :D |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
