kā būtu ar marcipāna kūku? |
[Mar. 3rd, 2007|12:06 am] |
tagad man gribas runāt, tāpēc es runāšu. šodien veikalā nocilāju burvīgu sarkanu tējas kanniņu ar baltiem punktiņiem, bet tad nospriedu, ka man tādu nevajag, jo ērtāk ir to gatavot uzriez - krūzē. bet būtu tā dikti smalki priekš tējas pēcpustdienām un klāt vafeles ar glazūrpildījumu. puķainos gumijas zābakos, brienot pa dubļainām peļķēm, es atcerējos vasaru dārzā, kad drēbēm bija brīvdiena. šķiet visu dienu. un elpot dabūja katra ķeremeņa šūna. tad es vēl atcerējos mazgāšanos bļodā uz lievenīša un sienāžu skaļo sisināšanu, kā arī pie pēdām pielipušos zāles stiebrus, kuri tādējādi nonāk uz palagiem. vēlāk ēdu sušī un, lai arī man tie tik ļoti garšo, es nesaprotu, kā no tiem var paēst. no marcipāna kūkas gan. bet pie tās es netiku. kaķi droši vien tagad ārā ir izmirkuš, bet man. man visu laiku kaut ko gribas.
|
|
|
Comments: |
ļoti liela līdzība ar Audrey Tautou :]
arī par viņu šodien domāju un runāju. par to, ka viņa ir skaista un vēlos redzēt viņu jaunajā filmā. ko lielekrānos šobrīd rāda
viņa siespaidā ir tapis tavs usernames, vai ne?
varētu pat teikt ka jā :]
brīnišķīga sajūta, brī-niš-ķī-ga
visu laiku kko gribás! - man liekas tá ir dzíva cilvéka visraksturígáká pazíme :)
Tas izklausās kā pasakā, kaut varētu aizmirsties kopā ar tevi, un čalojot pieēsties ar veselu sulīgu un lielu gabaliņu marcipānas kūkas. Kaut gan man nav ne jausmas kā tā garšo. Tā varētu būt garda. Atsūtīsi recepti ? XD | |