neuzķerties uz "a un t", tas ir vējš, kas ir svarīgs. tā ir a komanda, kas stāv aiz mūsu mugurām un plēš ādu nost no veciem dīvāniem izraksta to ciku rakaru salu uzber no meliorācijas atvestā smilts tāda sausa iespļauj saujā un rok tālāk, bet mati sirmo, mati pamet galvu, mati nonāk debesīs un tur tos pārstrādā desā |