Esmu tik ilgi nīkusi, dzīvojusi ne sev, bet citiem, tik daudz koriģējusi savu uzvedību, lai kādam citam būtu labāk, ka man jau bija aizmirsies, cik ļoti man patīk dzīvot.
Esmu nīkuļojusi un baidījusies, un cerējusi, un bijusi atkarīga.
Mīļā, tu esi haizivs, atceries to!
Tev nav jābūt no kāda atkarīgai, tevi nevar ielikt būrītī. Ja tu vēlies, tu mīli un paliec, ja nevēlies - nemīli un aizej. Tu dari visu, ko vēlies un pilnīgi atbildi par sekām, kas būs, ja ēdīsi pārāk lielu roni. Tad tev būs jāmetas krastā nogaisoties, taču tā būs tikai un vienīgi tava izvēle un tavas brīvās izvēles sekas.
Ja kāds tevi noķers un nogriezīs tev spuras, tad iemetot lēnai nāvei atpakaļ okeānā, tad tas notiks pilnīgi pret tavu gribu un pārspēka priekšā tev nāksies padoties, bet izbeidz lekt uz zvejnieku kuģiem pati, tikai tāpēc, ka esi iemīlējusies.
Muļķe tu esi un mīli pārāk fanātiski, to ņem vērā.
Patiesībā tu esi pelnījusi, lai tevi mīl tādu, kāda esi. Mežonīga, nekontrolējama, skaista, mīļa, dumja, pāremocionāla maita. Tev nav kādam jāpierāda, ka tev ir asi zobi un spēcīga griba. Ja kāds to neredz vai nevēlas tevi tādu, peldi prom visās okeāna straumēs.
Tu esi mēģinājusi būt gulbītis, un tu esi daļējs gulbītis, tiesa, visai melns gulbītis, bet tomēr, taču gulbītis tev nekā laba nav devis.
Tāda ir pasaule, maigus, pakļāvīgus gulbīšus, kas vēlas visiem palīdzēt un mainīties tāpēc, lai kādam citam būtu labāk, neviens neciena, pat tad, ja viņiem 100X ir taisnība. Tādus mīda kājām.
Piedod, gulbīt, bet tev būs jāiet krātiņā, mazā dīķītī, ar apgrieztiem spārniņiem. Gluži tevi nogalināt es negribu, bet teikšanas tev vairs nebūs.
Es esmu darījusi to, ko es no sevis nebūtu gaidījusi. Esmu dzīvojusi priekš citiem un mainījusies tikai tāpēc, ka viņi tā grib. Man tas ir totāli neraksturīgi. Tas bija zināmā mērā interesanti, bet šis eksperiments ir galā.
Es atgriežos pie savas instinktīvās un primitīvās haizivs dabas. Haizivs nav ļoti inteliģenta, bet viņa vienmēr ir viņa pati. Varbūt, ka viņa ir par stulbu, lai tēlotu, bet viņa ir viņa pati un peld visur, kur viņa grib. Haizivs draudzējas ar tiem, ar kuriem grib, un kas nepieprasa lai viņa mainās.
Es gribu peldēt visplašākajos un visdziļākajos ūdeņos, gribu elpot visskaidrākos un vispiesārņotākos ūdeņus, gribu lekt virs ūdens virsmas un nirt dziļlejās, gribu ēst roņus, zivis, planktonu un cilvēkus, un būt tik stipra, lai neviens nevar ēst mani.
Pietiek gulbja, pat melna.
Lai notiek tā.