'' Kad ej pāri laukiem, pakalniem, gājums ir harmonisks. Te pēkšņi! Dzīves ceļš ved lejup, cauri dūksnainām pļāvām un ieved purvā. Par ko man tas, ko esmu darījis nepareizi? Purvs ir lielākā dāvana! Kad prāts beidz ārdīties, tu beidzot vērs skatu uz iekšu, ieklausies sirdsbalsī. Pieņem apstākļus. Sasniedzot klusuma stāvokli, apzinies, ka purvs ir rotaļa - jo vieglāks tavs solis, jo sausākas tavas kājas. ''
/Ilze Meiere ''Amrutas vēstules'', žurnāls Taka, Oktobris 2018/
What the fuck you were thinking?