|
Marts 12., 2009
20:39 salūza telefons, un sajūta, ka tagad it visi, kas reiz kādreiz rakstījuši man sms, ir iztvaikojuši. 0 sms par piemiņu. velk uz rauduli, velk uz pļocku.
|
Comments:
interesanti, ka, ja katru fikseetu notikushas sazinjas nospiedumu kaa, piemeeram, saglabaatu iiszinju, iedomaajas par abu iesaistiito cilveeku buushanas pieraadiijumu, uztverot to kaa taadu kaa pavedienu, saitiiti starp shiem cilveekiem, tad, pazaudeejot visas saglabataas iiszinjas, tachu driizaak sanaak, ka tu esi taa, kas iztvaiko, paarstaaj buut, nevis vinji. jo tavaa galaa tachu pazuda visas shiis saitiites, kameer vinjiem - tikai katram pa vienai (vai cik nu no kura biji saglabaajusi), bet paareejaas - ar citiem cilveekiem - vinjiem joprojaam palika vinju pashu un citu cilveeku telefonos.
atliek vien cereet, ka kaadam no vinjiem ir saglabaatas tevis suutiitaas iiszinjas, jo taas shaadaa skatiijumaa kljuust par peedeejiem palikushajiem tavas eksistences pieraadiijumiem, un pastaav visai reaala iespeeja, ka tevis vairs nav.
jo, protams, tuesitavstelefons tuesitavstelefons tuesitavstelefons tuesitavstelefons !!!!!
"jo, protams, tuesitavstelefons tuesitavstelefons tuesitavstelefons tuesitavstelefons !!!!!" tas izklausās kā dziesma. kad pazaud;e telefonu, tad pazaudē visus cilvēkus, nē, tad vienkārši saprot, ka pazudis telefons un būs cits, bet neieslēdzams telefons lķojas pretī kā zivs vai it kā spītēdamies, kā norādot, tie cilvēki, kas tavā telefonā, vairs negrib ar tevi runāt. heh, dumji jau ir, it kā atmiņu nebūtu. un sms jau ir dzīvas tikai to rakstīšanas un saņemšanas mirklī, pēc tam jau vēsture. neieslēdzams telefons ir kā lietū izlijusi atmiņu klade, palikuši vien vāciņi, viss txt izplūdis. un tie, kas negrib pazust vai arī tiem, kam nevajag pazust, tie jau nepazudīs arī tāpat. tev nebūs būt tavam telefonam. tev nebūs rakņāties pa atmiņu kladi.
veel kas interesanti, ka peec cibas piesuutiitaa maila par atbildi uz komentaaru man tikko nospraaga mailprogramma un pazinjoja, ka esot kaut kas sadirsts uz cietnja mailu arhiivu failos. tagad ciitiigi meegjina tur kaut ko labot, hh.
kaut kādas pilnmēness zīmes, h
rādās, ka dators arī drīz pakārsies vados, jau tagad slēdzas aizvien ilgāk. nu jau kādas 25 minūtes slēdzas. baigi trauslā ēēē lietu pasaule. nomirst ierīces, un paliec viens, vairs caur ekrānu neiekāpj neviens
paliec viens saskaabst piens galvaa siens apsitiens
man arī telefons nobeidzās, un es paliku ar tabula rasa jaunu aparātu, kā arī atmiņām, slāņiem vien, kā plēksnes, kā pūkas tās mani apņem |
|