ne me quitte pas,

man ir ko jums teikt
proti, ka es nerakstu dzeju
jūtos saistīta saistītā valodā
metros un atskaņās
pantos un rindiņās

tomēr upurēju savus uzskatus
spiežu "enter" atkal un atkal
tikai lai jums pateiktu
rakstiet dzeju
vai nerakstiet

bet runājiet
ar saliktiem teikumiem
vai zilbēm
ar nopūtām un smiekliem
ar klusumu
otrās septakordiem plus trīs
vai mīnus
ja jums tā labpatīk

ar četru funkciju akordu dziesmām
vai svītu
konsekventi rakstītu stingrajā stilā
ar eļļas krāsām uz audekla
vai pasteļa krītiņiem
uz kaimiņa degungala

un klausieties citos
ja vien viņi klausās jūsos
nepārvērš jūsu pašportretus karikatūrās
un jūsu sēru maršus postrokā
bez jūsu parakstītas piekrišanas

jo cilvēks nav vientuļa sala
mūzikai nav tās burvības
ja neviens to nedzird
mākslai vajag skatītājus
vārdi ir skanīgāki
pateikti balsī

kautrība, manuprāt, nav nekāds tikums
tā aiz sevis neko daudz neatstāj
tāpēc runājiet
ja jums ir ko teikt
nav nozīmes, kā