bet mēs ar sprauslām un diviem dažādiem sērkociņiem mēness sēdējām gaujas krastos pūra mati ārā no acīm lidojām stārbaku kafejnīcā uzspridzinājāmies kā māllēpes gar sienām spraudām sakšas un dakšas spraudām viens otram mīlījēm iekšā mazu pūkainu asimilāciju mazu aizliegto azbestu kunkstētāju skrošu lidlauku multimiljonu un kāpēc kurdistānā spiedz augstlēgšanas skolniekam pierē pumba pielipa skropstas vairs ne apstāties un tāllēkšot ar aumaļu garu un gāzmasku gardēžu cieņu un godu pazemot odu sniedzot pēc spiedziena paņemta pakaļa ';laundari groteski simbiotiski skrandaini liellumm mazumnēnē skroboti skipiči stendz ze briski point |