Šovakar tā vietā, lai ietu uz turieni - pat nezinu, kura izrāde bija paredzēta, Aijulis mani aizstiepa uz koncertu, uz kuru piekritu doties tikai tāpēc, ka reklāmā solījās perkusiju spēlēšanu.
Un izdevās pasākums pozitīvais. Vispirms ieriktējāmies pašā labākajā vietā - uz palodzes pie skatuves, kur bija gan mūzika, gan sniegpāslas laternu gaismā.
Nu labi, izrādījās, ka tas ir kādastur draudzes pasākums un mācītājs viņiem ir Sems - tāds īsti amurikānisku filmu stiliņā - plaši žestikulē, daudz un dziedoši runā un smaida pāri ausīm. Tad tur bija bariņš lēkājošu, rotējošu bērneļu un nospriedām, ka tie tādi tematiski un pēc Sema izskatās.
Kopumā bija vienkārši, skanīgi un skaisti, tikai publika tāda stīva un pasīva, lai arī pārsvarā jaunieši. Tak dejas gribējās un vajadzēja. Kādreiz filmās saskatījusies, kā amīši pie gospeļkora baznīcā kolektīvo danci uzrīko. Te gan no gospeļiem nekā īsti nebija, bet dejas vajadzēja.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}