|
es atstāšu savu dzīvokli caurstaigājamu, lai cauri skan himna un nāk tādi teatrāli ciemiņi kā paradžanovs. vietā un nevietā sakārtie aizkari mazliet kustēsies vēja plūsmās un es pats mētāšos kaut kur pa stūriem, bet tā samērā ērti, nevis netīrumos un piešmucētā koka grīdā, tur jau var pa šķirbām sakristies līdz sērkociņu izmēram un tad mani kļūdas pēc iebāzīs starp zobiem kādam vilkam, bet es jau tikai tērēts biļetens es izsūtījumā uzpūtīšu dvašu uz loga un loga kurmis sasals no manas vāles ko es te uzgaidāmā telpā divi individuīmi meklē pa kabatām sīknaudu tūlīt sadalīs pa prioritātēm 1)nopirkt cigaretes 2) nopirkt vilciena biļeti un uz perona sāksies svētki sīcene birks kur vien tie ies un es ar izkārtu mēli rāpošu pakaļ un kā indusu krupis sīkmušas uzlasīšu žvadzat žvadz-at hrops būs kāds trešais triljons uz mana tēriņu rauga un varēs ieskatīties šķidrās liesmās blaugznas turēt saujā kad jāsalutē un lēkāt uz pie (haha) no du kad būs tādi impulsa dzinēja darbināmi aksesuāri, kad cilvēki pārvietosies fizikas likumus kūtri grūstošās pozās, piemēram pusguļus un viss galvā sabāztais matracis normāli iedolbīs pa apkārtnes krāsām iedomājieties tādu pilnībā funkcionālu hopkinsu kas savus fizikālos stāvokļus ir labprātīgi izvēlējies, jo tie patmīlē kliedē viņa nekārtības |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
