Dažreiz paliek pretīgi un bail. Kad redzu kādā interneta portālā rakstu, kurā pieminēti geji, ebreji, Krievija vai melnādainie, nemaz neveru vaļā komentārus. Es jau zinu, kas tur būs - formula ir viena, nianses tikai mainīgajos - x, y vai z. Ir nogurdinoši un garlaicīgi strīdēties ar cilvēkiem, kuru argumentu lielāko daļu sastāda ķengas un lamuvārdi. Nolaisties līdz viņu līmenim nozīmē automātisku zaudējumu - viņi sakaus ar savu pieredzi. Nē, es neienīstu radikāļus. Es par viņiem skumstu. Tagad mana prioritāte ir skumjas par mūsu sabiedrību.
P.S. Es nerunāju tikai par šo gadījumu, kad "mīkstie meklē palīdzību pie prezidentes". Es sevi neuzskatu arī par "sodomijas trubadūru" un "kreisi liberāro radikāļu aprindu" pārstāvi.
Izsaku pateicību ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
deep par iespēju iepazīt "labējo radikāļu", piedodiet, patriotu uzskatus visā krāšņumā. Bija pamācoši.
Oooops! Gandrīz vai aizmirsu obligāti atsaukties uz latviešu nacionālo portālu
un jaa, labaak shaada ideologjija, nevis heterofobiska diktatuura!
Tas jau paliek smieklīgi - kā minoritāte var ieviest diktatūru?
Un neiet runa tikai par mīkstajiem.