|
es saprotu ka neesmu neko pelnījis lai arī dienu sāki raženā stadijā un gaidīju visu miesu noklājamies ar zvīņām kā dālderiem par pateicību manā makstī es biju ienesis divus zvirbuļus un gaidīju no sevis atzīšanos kādēļ nespēju sevi kontrolēt bet atbilde nāca ar zviedzienu tieši sejā kad es zem banānkoka uzlāpījies līdz stadijai kad varu steberēt iznesos priekšā braucošai mašīnai kas man veda avīzes un es atteicos no visām naudas balvām un slavas dziesmām es ietinu savu ieroci avīzē un šāvu pa tukšām sienām lai izrotātu tās ar pašdarinātiem vārdiem no kā pat vārnām nāca smiekli tad jau iedarbīgi vārdi man gribēja pielabināties svētceļnieks bet es pa pusei akls būdams no lielās runāšanas biju piekusis un sāku pāraugt augu valstībā lai no manis nekas vairs nebūtu atkarīgs un pats galvenais lai mani liktu mierā mana sirdsapziņa kas man bija apnikusi un riebās līdz dzimšanasdienas dzīlēm es arī to viņai ar mielēm uz lūpām pateicu un mani piesēdināja pie kalkulatora galda un lika apskriet pasauli apkārt skaitļu valodā bet es padevos un nospļāvu dzeltenu strūklu no košļājamās tabakas vai kā jums patika mana gran torino izbrauktuve tas ir tā kā manam opītim būtu beidzot piešķīruši sēdvietu dzīvoklī no kura viņu bija izēduši kilometriem gari dzīvnieki |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
