Posted on 2008.07.05 at 00:57
šībrīža sajūta: calm
skaņas: world in my hands
apnicis dzīvot no notikuma uz notikumu, no pasākuma uz pasākumu. riebj, ka tur pa vidu, tur ir tikai gaidīšana. kur gan es pazaudēju to Sevi, kas baudīja visu un visus tieši šeit un tagad?! laikam kļūstu veca. vismaz prieks, ka esmu atmetusi dzīvošanu no cilvēka uz cilvēku. tagad vairāk vai mazāk es stāvu pati uz savām kājām, nevis esmu cieši iekrampējusies kāda blakusstāvošā rokā, kas vēlāk izrādijusies tikai tukša mēteļa piedurkne.

jau divas nedēļas sarakstos ar puisi no psiheatriskās klīnikas. ļoti interesants cilvēks, savdabīgs, protams. atcerējos savu pirms pāris gadiem radušos vēlmi padzīvot šāda veida iestādē, lai smeltos mazliet savādāka veida ģēniju idejas un domas, bet es zinu, ka esmu par vāju, lai pati "nenojūgtos", esot starp atšķirīgajiem.
rīt braucu uz Cēsīm. esmu noilgojusies pēc svaigā gaisa!
3 jau sajuta  ir sajūta
  Tell A Friend

Comments:

vai tad ir?
[info]masquerader at 2008-07-05 02:20 ()
patiesībā jau nepastāv tāda sajukšana prātā..manuprāt.
(ir sajūta par šo) ()
Līva elpo.
[info]exme at 2008-07-05 03:06 ()
nu medicīniski pastāv. un kur ir tā robeža (vai visp ir) es arī nezinu. ir vienk cilvēki ar savādāku uztveri.
(ir sajūta par šo) ()
[info]baleriina at 2008-07-07 23:46 ()
viss ieraksts kā manis rakstīts, izņemot ar tādu puisi gan es nesarakstos (bet gribētu)
vienmēr esmu gribējusi padzīvot psihenē. patiesībā man šķiet, ka mana īstā būtība tur iederētos ļoti labi.
(ir sajūta par šo)
Previous Entry  Next Entry