Es nespēju tik no tā vaļā - man regulāri un katru mirkli patīk iztēloties "kā būtu ja būtu" līmenī. Man patik sapņot. Visu laiku un nepārtraukti izdomāt dažādus variantus notikumiem, kuri vai nu būs vai jau ir bijuši. Un arī par cilvēkiem, ja viņi domātu to un to. Izdomāju viņu vietā. Bet tikai tādā nomoda sapņu līmenī.
Nespēju saprast vai tas ir normāli. Vajadzētu dzīvot dzīvi tāda kāda tā ir. Būtībā jau to daru, bet reizēm mani laimīgāku padara izsapņotās ilūzijas, kuras varbūt kādreiz tikai radīs piepildījumu vai arī neradīs vispār. To jau laiks tikai rādīs.

Cita lieta ir par izteiktajām vēlēšanām ejot pāri tiltiem, kur nekad neesmu gājusi. Un piepildās, patiešām! Vai tas ir domu spēks, kas materializējas vai kā, bet piepildās!:) Laikam vēl tikai viena vēlēšanās ir palikusi, kas nav piepildījusies no pēdējiem apmeklētajiem tiltiem. Bet būs, ticu, zinu!