sasēņojos pie trokšņu meža |
sasēņojos pie trokšņu meža | 4. Sep 2004 @ 01:58 |
---|
- atceries šauro balto durvju rindu šķūnī garā kā baltmaizes klaips, kas nekautrīgi izgaismojās mēnesnīcā kā meiteņu ciskas? - atceries vārtrūmes kompozīciju ar melno ēnu labajā apakšējā stūrī, tumsu un gaismu kaut kur dziļumā, jo kāds bija ieslēdzis noputējušu spuldzi? - atceries gaišo koka celtni ar klasicisma pazīmēm un durvīm, kas pazudušas? Nummurs 48, vai ne? Tāds jēls un glumš. Nelaimīgs, jo kurš tad vēlas dzīvot mājā bez ieejas? - atceries palaco vai villu ar piebūvēto stāvu un īres namu, kas nespēj noslēp sapņus par itāliju? - un elektrības stabu vēsi dzeltenu no Mēness puses un zilu no atspīdumiem logos aiz kuriem cilvēki skatās tēvē, skatās tēvē, skatās tēvē? - atceries vīru ar suni kafejnīcā Kapteinis, kur nevar nopirkt kafiju, bet ir fortvīns? Viņš bija laimīgs,viņam bija sudraba zobi un sunim kupli spoža spalva. - atceries plastmasas glāzīti uz ielas bezjēdzīgu un nokaunējušos par savu stulbumu? - atceries kā smaržo tāda nakts, kurā var atļauties neciest un arī nebūt laimīgs?
es tikai gribu to visu redzēt. es tikai gribu nejusties par to vainīga. :) |
|
From: | maya |
Date: |
4. Septembris 2004 - 10:34 |
|
|
|
(Link) |
|
bija tā :)
From: | ronis |
Date: |
4. Septembris 2004 - 11:15 |
|
|
|
(Link) |
|
"atceries kā smaržo tādā nakts, kurā var atļauties neciest un arī nebūt laimīgs?"
Skaisti, bik smeldzīgi un skumji. Bija jau arī siena vezumi zem ziedošām liepām, govis, kas miglā nāk mājās, dālijas, kuras izgaismo spuldze pie mājas, kad augusta vakarā nāc no slaukšanas, eglīšu dzīvžogs, svaigi apgriezts, dzērves mežmalā un vienpadsmit stirnas, katru rītu, uz darbu ejot, sastopamas. Un siena šķūnis naktī, no rīta un dienvidū;) Es neesmu vainīga. Neviens nav vainīgs. Un vēl jau būs. Ir jābūt. Es cenšos iemācīties neturēties pie mirušā, bet atminēt to ar labu, tikai sekmes vājas šitajā skolā;)
Kā gatavs dzejolis izklausās.
|
From: | maya |
Date: |
4. Septembris 2004 - 19:28 |
|
|
|
(Link) |
|
:) vienkārši tāda nakts
Atceries to kleino beņķīti blakus tumbočkai koridorī, kurā smarzōja pēc kaķa. Viņā neviens nesēdēja. Tu apsēdies uz palodzes un neticēji, ka esmu laimīgs.
|
From: | maya |
Date: |
4. Septembris 2004 - 19:14 |
|
|
Re: tā viš bij
|
(Link) |
|
bet izrādījās - Tu esi pārāk laimīgs :)
;)es čūska, man aste mutē..
|
From: | maya |
Date: |
4. Septembris 2004 - 23:58 |
|
|
Re: tā viš bij
|
(Link) |
|
vienmēr esmu brīnījusies kā viņas tās bezgalīgās nevemj :):)
varbūt var būt nelaimīgs par to, ka nav nelaimīgs? :))
no tas dubultnoliegums tāds nivajdzīgs formālisms, a nevemj tāpēc, ka katrā vēderā cits vēders - ej nu saproti no kura lai sāk ;p
|
From: | maya |
Date: |
6. Septembris 2004 - 21:19 |
|
|
Re: tā viš bij
|
(Link) |
|
ja pīpētu, tad varētu tagad attaisīt tās tumbočkas atvilknīti, izvilkt vienu smirdošo cīgu un viļājot rokā akmentiņu, uzvilkt dūmu :)
Kas bija trešais priekšmets tajā atvilknē?
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |