14 April 2014 @ 10:41 pm
Maģistrpavasara brīvlaikdiena  
Arī man, iespējams, briest pārmaiņas. Patiesībā es sāku aprast ar domu, un sāku to pieņemt. Šāds iespējamais pavērsiens bija man padomā, tikai varbūt ne tik drīz, taču varbūt pat labi, ka tā, un no vienas puses man gribās, lai sanāk šis "pārmaiņu pavērsiens". Rītdiena būs diezgan izšķiroša, bet galīgi ne no manis atkarīga.

Tāpat arī šodien biju iepazīties VID personālu, kurā manu zilo tinti saukāja par melnu un centās ar dzēšgumiju izdzēst, cenšosties parādīt, ka ja ne tā ir melnā tinte, tad vismaz parastais zīmulis, kā arī uzzināju pārsteidzošu pārsteigumu, ka jaunības dullumā izveidotā biedrība tomēr nav likvidēta un nav iesniegts gada pārskats par izgājušo gadu.

Taču vakardien mācīju saviem vecākiem spēlēt Sabotierus, un, ak, cik tās bija jauki pavadītas divas stundas. Nudien, negaidīju, ka būs tik forši. Mamma smējās līdz ko izvilka sabotiera kārti vai, izmantojot darbības kārti un apskatot vienu no trim lādēm, atrada zeltu. Neaprakstāmi!

Un šī, te, ir mana absolūtā šīs dienas dziesma! Pamdodos ar viņu galvā un pavada mani visu dienu. Es varētu katru dienu ielikt pa dziesmai.